Labās prakses piemēra mērķis: veicināt jauniešus ar dzirdes traucējumiem integrēties sabiedrībā.
Kā tas ir –dzīvot klusumā? Kad tu nedzirdi čukstus ”es tevi mīlu”, kad nedzirdi bērna pirmo teikto ”mamma”…
Klusumā dzīvojošie cilvēki ir starp mums, viņi dzīvo, mācās, strādā, mīl un neapvainojas uz ļauno likteni par atņemto iespēju dzirdēt. Vēl viņi dzied un dejo! Skolas kolektīvā katru gadu sāk mācības jaunieši ar dzirdes traucējumiem, sākumā bikli un satraukti.Ar laiku zūd nedrošība. Nedzirdīgie iejūtas skolas kolektīvā, kontaktējas ar dzirdīgiem biedriem, personālu. Ļoti aktīvi iesaistās deju pulciņā kopā ar citiem. Nedzirdot nevienu skaņu, viņi dejo !
Katru gadu Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS) rīko pašdarbības festivālus dažādās valsts pilsētās. Arī mūsu audzēkņi aktīvi gatavojas šiem svētkiem. Šogad mūsu skolas jaunieši piedalīsies ar divām dejām: Līgodama upe nesa un Brūtes maršs. Festivāls sākas ar visu dalībnieku gājienu pa pilsētas ielām. Tādā veidā parādot, ka nedzirdīgu cilvēku ir daudz, ka viņi ir smaidīgi, jautri, atsaucīgi. Uz festivālu ierodas gan jauni, gan veci, kā arī ziņkārīgie no ielas, kuri, pamanījuši milzīgu nedzirdīgu cilvēku plūsmu, steidz aplūkot lielās rosības iemeslu! Viņi ienāk tikai uz mirkli, bet paliek tur krietni ilgāk – savā burvības valstībā viņus ierāvusi nedzirdīgo pasaule. Šie cilvēki apstājas, ieklausās klusuma simfonijā un piepilda arī savu mazo pasauli ar skaņām, ko nekad nebija dzirdējuši vai redzējuši! Promejot, viņi paņem daļiņu no tām emocijām, no tā siržu siltuma, kas virmojis ap it kā savādākiem, bet tomēr cilvēkiem. Apkārtējie līdzcilvēki sāk saprast, ka nedzirdīgs cilvēks nav sliktāks par citiem, viņš tikai nedzird. Festivālu dalībnieki vienmēr gaida šos svētkus, jo tā ir vēl viena iespēja satikt savus bijušos skolas biedrus. Šajā sarežģītajā laikā savā starpā kontaktējoties, vieglāk atrast darbu, uzzināt par iespējām iegūt apmācību.
Festivālā piedalās cilvēki no visas Latvijas un ne tikai – ierodas arī viesi no kaimiņvalstīm, Francijas u.c. Eiropas Savienības valstīm. Tādējādi abu valstu iedzīvotāji apmainās ar informāciju, kontaktiem. Nereti ar jaunnodibināto kontaktu palīdzību nedzirdīgie atrod jaunas darba iespējas citās valstīs, kas nodrošina izaugsmes un karjeras iespējas.
Tomēr vislielākais prieks, ka nedzirdīgo cilvēku vidē spējuši integrēties arī dzirdīgie cilvēki, kuri arī piedalās festivālos! Mūsu skolas nedzirdīgie audzēkņi ļoti labi saprotas ar dzirdīgajiem jauniešiem, viņi savā starpā ir iemācījušies kontaktēties, lasot no lūpām vai izmanto speciālo alfabētu-daktilēšanu.
Vēl joprojām daudzās iestādēs, pieņemot darbā cilvēku ar dzirdes problēmām, darba devēji šaubās par iespējām kontaktēties, bet ar laiku šīs bažas izzūd.
Atlases kritēriji:
Inovācija:
Latvijas Nedzirdīgo savienības rīkotajos pasākumos skolas jaunieši ne vien piedalās ar savu klātbūtni, bet arī rāda priekšnesumus. Pirms pasākuma cītīgi gatavojās, lai pārsteigtu pārējos ar jauniem priekšnesumiem. Arī skolotājiem, kuri palīdz sagatavoties pasākumiem, apmācības gaitā ir jāizmanto savādākas metodes nekā dzirdīgiem jauniešiem. Veiksmīgai jauniešu apmācībai skolotāji savā darbā izmanto inovatīvas metodes.
Pasākumos piedalās arī dzirdīgie cilvēki. Lai priekšnesumu varētu vieglāk uztver tiek izmantoti plakāti, mīmika, emocijas.
Efektivitāte:
Pasākumos piedalās visi skolas jaunieši ar dzirdes traucējumiem. Šogad viņi ir 9. Iepriekšējos festivālos ir piedalījušies pat 26 jaunieši ar dzirdes traucējumiem no mūsu skolas. Pasākumu laikā jaunieši apmainās ar informāciju – par darba iespējām, par skolām, kurās var mācīties jaunieši ar dzirdes traucējumiem un iegūt sev tīkamu profesiju . Arī par mūsu skolu jaunieši uzzina šādos pasākumos. Festivāla gājiena laikā informāciju par mūsu skolu iegūst ne tikai pasākuma dalībnieki, bet arī apkārtējie cilvēki, kuri vēro gājienu.
Apmierinātība:
Jaunieši pasākumos gūst apziņu, ka spēj kaut ko darīt. Šī apziņa paaugstina jauniešu pašvērtējumu, kā arī neliek sajusties atšķirīgam cilvēku vidū. Pasākumos jaunieši ar dzirdes traucējumiem iegūst jaunus draugus gan no Latvijas, gan no citām valstīm. Notiek informācijas apmaiņa starp jauniešiem.
Vissvarīgākais, ko jaunieši iegūst šādos pasākumos ir pozitīvas emocijas, kuras nevar aprakstīt vārdos. Viņu laimīgās sejas pilnībā parāda iegūtās emocijas. Vēl ilgu laiku pēc pasākuma jaunieši stāsta par pasākumā redzēto un izjusto ar ļoti lielu sajūsmu.
Izplatīšana:
Par LNS festivālu informācija tiek apskatīta laikrakstā „Kopsolī”, un Latvijas televīzijā raidījumā „Kopā”. Pilnīgāka informācija par nedzirdīgo dzīvi, kā arī iespējas mācīties zīmju valodu ir atrodama LNS mājas lapā.
Skolas ziņojumu stendā tiek atspoguļota pasākumu norise fotogrāfijās, kā arī pateicības jauniešiem par piedalīšanos festivālos.
Izmantošana:
LNS pasākumus rīko katru gadu. Mūsu skolas jaunieši ar dzirdes traucējumiem piedalās vienmēr. Taču pēc skolas absolvēšanas iespēja piedalīties pasākumos samazinās. Ļoti vēlētos, lai pašvaldības, vai NVO organizācijas ņemtu vērā, ka cilvēki ar dzirdes traucējumiem arī ir cilvēki. Atbalstītu transporta pakalpojumus cilvēkie ar dzirdes traucējumiem nokļūšanai pasākumos.
Due to the fact that the database is publicly accessible and information can be submitted by anybody, the project developers can not be held responsible for the used terms or factual truth of information submitted to this data base.
Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šis paziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
